Vai homoseksuāliem pāriem jāļauj precēties?

Sep 13, 2018
4 minūtes

Pirms neilga brīža man bija iespēja atbildēt uz pāris provokatīviem jautājumiem LTV. Viens no tiem bija, vai homoseksuāliem pāriem jāļauj precēties. Atbildes kopumā ir interesantas - iesaku šo video noskatīties. Dažas lietas mani pārsteidza gan citu atbildēs, gan arī piedaloties diskusijās sociālajos tīklos.

[embed]https://www.facebook.com/ltvzinas/videos/1749505878510659/\[/embed\]

Atbilde, ko sniedzu bija: “nē, jo šis ir pārāk sabiedrību šķeļošs jautājums, un mēs vēlamies sabiedrību vienot, taču mēs atbalstām kopdzīves regulāciju arī šiem pāriem.” Tā ir oficiālā partijas pozīcija, un šis punkts ir ierakstīts mūsu programmā.

Mana un citu partiju pārstāvju atbildes radīja vairākus pārpratumus, ko centīšos šķetināt šajā komentārā.

Pirmkārt, ja es vienmēr esmu uzstājies pret Slesera izbīdītajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz laulības definīciju kā savienību starp vīrieti un sievieti, vai mana atbilde “nē” ir manu vārdu ņemšana atpakaļ? Kur tad ir īstais Dmitrijs: tajos komentāros par laulību visiem, vai tas, kas kameras priekšā saka “nē”? Īstais Dmitrijs ir par rezultātu, nevis tikai kasīšanos ar konservatīvajiem. Mans mērķis ir vienlīdzība, diskriminācijas izbeigšana, normatīvais regulējums, kas aizsargā kā heteroseksuālus pārus, kas vēl nav precējušies, tā arī homoseksuālus pārus. Kā to saukt, ir sekundārs jautājums. Cilvēkiem vajag tiesisko aizsardzību, tiesības dzīvot kopā, mantot, apciemot viens otru slimnīcā utt, un visu nav iespējams pilnvērtīgi sakārtot ar līgumiem pie notāra, kā apgalvo NA un LRA.

Jēdzienam “laulība” ir sena ceremoniāla nozīme, un ņemot vērā, cik ļoti sabiedrība ir “uz nažiem” par to, strīdēties var vēl gadiem, taču rezultātu vajag aizvakar. Nē, savu viedokli es nemainu, bet pārstāvot partiju intervijās teikšu to, kas saskan ar maniem mērķiem bet noformulēts produktīvāk: pirmāmkārtām un steidzami ir jāpieņem kopdzīves regulējums, šobrīd Satversmē iekļauto definīciju neaiztiekot. Tāds ir iekšējais partijas kompromiss, un ticamākā iespēja panākt progresu, nevis procesu. Par nākamajām kaujām runāsim pēc tam – ne 13. Saeimā, kur 66 balsu vairākumu Satversmes izmaiņām garantēti savākt nevarēs.

Otrkārt, par populismu runājot, biju pārsteigts par “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” pārstāvju atbildēm. Saprotams, ka kā nišas partijām, viņiem ir jāsaka “jā”, bet pārsteigumu sagādāja faktiskā atpakaļgaitas ieslēgšana paplašinātajā atbildē. Bija jūtama politiskā pieredze “daiļformulējumos”: kā lai pateikt “jā”, lai pēc tam videofragmentā to nevar saprast, un viendzimuma laulību pretiniekiem nebūtu kāds sulīgs citāts. Proti, viņu atbildēs nav neviena vārda par laulībām, un kāpēc homoseksuāliem cilvēkiem būtu jāļauj tieši precēties – visi runāja par kopdzīves reģistrāciju. Faktiski, atskaitot pirmo vārdu “jā” vai “nē”, mūsu atbildes bija identiskas, lai gan tā nevajadzēja būt.

Treškārt, ņemot vērā tikko pieminēto manipulāciju, un ka “jā” atbildes bija tik mērenas, bija arī cilvēki, kas manu atbildi “nē” saprata kā viedokli, ka neko darīt nevajag, un viss jau ir OK. Izcēlās arī strīds par to, vai es pareizi lietoju terminu “regulācija” savā atbildē, jo tas varētu arī ietvert to, ka neko darīt nevajag. Tas tā nav, bet terminoloģiskajos strīdos neiedziļinoties, vienkārši uzreiz un vēl vienu reizi te pasaku un apstiprinu: Jaunā Vienotība ir par jaunā tiesiskā regulējuma (likuma) radīšanu kopdzīves reģistrācijai kā heteroseksuāliem pāriem, tā arī homoseksuāliem pāriem. Laulība noteikti paliks formālāka un kaut kādās jomās ar lielāku atbildību, bet kopdzīve – vieglāk reģistrējama (piemēram, pie notāra vai elektroniski iekš latvija.lv) un vieglāk šķirama. Faktisko kopdzīvi vajadzētu varēt konstatēt arī bez reģistrācijas, kā, piemēram, Zolitūdes glābēja gadījumā, taču par kritērijiem un atzīšanas procedūru vēl jādiskutē.