Līdz ar vidējā dzīves ilguma paaustināšanos, visas valstis pašlaik ir sastapušās ar lielām problēmām nodrošināt to iedzīvotājus ar pensijām. Latvijā, piemēram, attiecība starp strādājošiem un pensionāriem ir 1.3, līdz ar ko gan demografiskā tendence gan ekonomiskā krīze (gan arī reālā statistika, kas saka, ka 2013. gadā sociālajā budžetā aptrūksies nauda pensiju izmaksām) norāda, ka pensiju sistēma ir jāreformē kardināli. Daudzi politiķi gan saka, ka uzlabojot demografisko situāciju, ekonomika uzreiz mistiskā veidā uzlabosies un sociālajā budžetā uzradīsies nauda… tikai šie politiķi un cilvēki kas viņiem tic aizmirst par divām svarīgām lietām: pirmkārt šodien radītais bērns ekonomikā spēs piedalīties tikai pēc vidēji 20 gadiem (ja, protams, apstākļi viņam ļaus atrast darbu vispār nevis sēdēt uz vecāku un valsts kakla; attiecīgi tie bērni jāaudzina un jāskolo un jārada tiem vide kur viņi spētu un gribētu atrast darbu), otrkārt jebkurš demografiskais sprādziens (un pašreizējā situācijā es teiktu pat jebkuras vērā ņemamas izmaiņas) izsistu valsts budžetu no līdzsvara. Jā, dīvainā kārtā, cilvēki aizmirst, ka valstij jānodrošina infrastruktūra, bērnu dārzi, skolas, medicīna, pabalsti, vecāku atbalsta pasākumi (visādas māmiņalgas) utml visus tos ilgus gadus kamēr bērni aug. Continue reading →