Kā izrauties no nabadzības slazda?

Kas var būt vienkāršāks par sociālo pabalstu? Izdomājam, cik maz pelna cilvēks, ko uzskatām par trūcīgo, un piedāvājam viņam dažādas atlaides, kompensācijas un vienkārši naudu. Diemžēl, šādam atbalstam ir arī tumšā puse: mazatalgots darbs kļūst cilvēkam neizdevīgs, jo nopelnītais var neuzlabot cilvēka finansiālo situāciju, vai pat to ievērojami pasliktināt. To sauc par nabadzības slazdu. Ko pašvaldība var darīt, lai nevis traucētu, bet palīdzētu trūcīgajiem nostāties uz savām kājām?

Rīga nodrošina 16 dažādus pabalstus: piecus no tiem nosaka valsts, bet pārējie ir pašas Domes izveidotie. Trūcīgajiem un maznodrošinātajiem arī pieejamas dažādas atlaides pašvaldības un valsts pakalpojumiem. Ja neskaita vienreizējos (apbedīšanas, piedzimšanas un citi), daudzi pabalsti ir pieejami tikai līdz noteiktam ienākumu līmenim. Garantētais minimālais ienākums un dzīvokļa pabalsts ir uzbūvēti tā, ka katrs nopelnītais eiro nenes nekādus papildu ienākumus. Tātad, cilvēkam ir vienalga, pelnīt 100 EUR vai nepelnīt neko. Citi ir vēl mazāk motivējoši, jo pārsniedzot noteiktos ienākumu griestus kaut par 1 centu, vairāki atbalsta pasākumi tiek nogriezti 100% apmērā, tātad, cilvēks, pelnot vairāk, zaudē naudu.

Sociālais atbalsts Latvijā ir pašvaldību autonomā funkcija, tāpēc pašvaldības ir samērā brīvas šī atbalsta politikas veidošanā. Likumā noteikts, ka viens no sociālās palīdzības mērķiem ir veicināt darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Tāpēc sociālie pabalsti nedrīkst sodīt cilvēkus par strādāšanu. Ir jānodrošina pakāpenisks pabalstu un citu atbalsta pasākumu samazinājums, cilvēku ienākumiem augot – tā, lai katrs papildu nopelnītais eiro dotu reālu finansiālu ieguvumu.

Piemēram, garantētais minimālais ienākums šogad Rīgā ir 64 EUR. Ja cilvēks nepelna neko, viņam pašvaldība piešķir 64 EUR. Ja cilvēks nopelna 50 EUR, pašvaldība piešķir 14 EUR, kopējos ienākumus atstājot tajā pašā līmenī. Motivējoša atbalsta sistēma cilvēkam, kas ir nopelnījis 50 EUR, šajā gadījumā piešķirtu nevis 14 EUR, bet, teiksim, 39 EUR, paceļot viņa ienākumus līdz 89 EUR. Šādi, nesodot par strādāšanu, var cilvēkus vieglāk motivēt meklēt darba iespējas un iziet no sociālās palīdzības sistēmas redzesloka – izrauties no nabadzības slazda un kļūt par produktīviem sabiedrības locekļiem.